Viskozitāte

Viskozitāte ir iekšējā berze (raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir "biezs"). Viskozitāte piemīt gāzēm un šķidrumiem. Šķidrumos un gāzēs, ja to slāņi savstarpēji pārvietojas, starp slāņiem rodas iekšēji pretestības spēki, kas bremzē to kustību. Gāzu viskozitāte ir ļoti maza, salīdzinot ar šķidrumu viskozitāti. SI sistēmā dinamisko viskozitāti mēra Pa*s (paskālsekundēs). 1 Pa*s ir tādas vides viskozitāte, starp kuras 1 m² lielu laukumu slāņiem, kas atrodas 1 m attālumā viens no otra un savstarpēji kustas ar relatīvo ātrumu 1 m/s, darbojas 1 N liels spēks. 1 Pa*s = 1 (N*s)/m². CGS sistēmā dianmisko viskozitāti mēra Puazos (P), vai biežāk - centipuazos (cP), tapēc, ka ūdenim 20°C temperatūrā viskozitāte ir 1,002 cP (kas ir ļoti tuvu 1). 1 p = 100 cP = 1 g/(cm*s) = 0,1 Pa*s. 1cP = 1mPa*s. Daudzos gadījumos lieto arī jēdzienu par kinemātisko viskozitāti, tas ir dinamiskās viskozitātes dalījums ar vielas blīvumu. SI sistēmā kinemātisko viskozitāti mēra m²/s. CGS sistēmā kinemātisko viskozitāti mēra Stoksos (S) un bieži vien izsaka centistoksos (cS). 1 S = 100 cS = 1cm²/s = 0,0001 m²/s.

Parasti ar jēdzienu viskozitāte saprot dinamisko viskozitāti.

Palielinot temperatūru gāzēm lielākoties viskozitāte palielinās, bet šķidrumiem viskozitāte samazinās. Viskozitāte parasti nav atkarīga no spiediena (izņemot ļoti lielus spiedienus).

Dažu Ņūtona šķidrumu dinamiskās viskozitātes:

Gāzes (pie 0 °C):

{| border=1 viskozitāte (Pa·s) ūdeņradis 8.4 × 10^-6 gaiss 17.4 × 10^-6 ksenons 21.2 × 10^-6

Šķidrumi (pie 20 °C):

{| border=1 viskozitāte (Pa·s) etanols 0.248 × 10^-3 acetons 0.326 × 10^-3 metanols 0.59 × 10^-3 benzols 0.64 × 10^-3 ūdens 1.0020 × 10^-3 nitrobenzols 2.0 × 10^-3 dzīvsudrabs 17.0 × 10^-3 sērskābe 30 × 10^-3 olīveļļa 81 × 10^-3 glicerīns 1.485 izkausēti polimēri 10³ piķis 10⁷ stikls 10⁴⁰

Fizika | Ķīmiskas īpašības

Gourt Home::Gourt :: Viskozitāte