Latvija (oficiālais nosaukums - Latvijas Republika) ir neatkarīga un suverēna republika Eiropas ziemeļaustrumos, viena no trijām Baltijas valstīm Baltijas jūras austrumu krastā. Latvija robežojas ar Igauniju ziemeļos, Krieviju austrumos, Baltkrieviju dienvidaustrumos un Lietuvu dienvidos. (Sīkāk skat. Latvijas robežas).
2004. gada 29. martā Latvija kļuva par NATO dalībvalsti, bet 2004. gada 1. maijā - par Eiropas Savienības dalībvalsti.
| |||
| Valsts iekārta | parlamentāra republika | ||
| Freedom House brīvības indekss (2004) | 1,5 - brīva valsts | ||
| ANO tautas attīstības indekss | 0,823 (50.vieta pasaulē 2002.gadā) | ||
| IKP (PPP) uz vienu iedzīvotāju | 11 980 USD (2004) - 55. vieta pasaulē | ||
| Valsts valoda | latviešu valoda | ||
| Galvaspilsēta | Rīga | ||
| Lielākās pilsētas | Rīga Daugavpils Liepāja | ||
| Prezidente | Vaira Vīķe-Freiberga | ||
| Premjerministrs | Aigars Kalvītis | ||
| Platība | 64 589 km² | ||
| Iedzīvotāju skaits (2004.g,decembris) | 2 309 100 | ||
| Etniskais sastāvs | latvieši - 58,9% krievi - 28,6% baltkrievi - 3,8% ukraiņi - 2,6% poļi - 2,4% lietuvieši - 1,4% | ||
| Reliģija | ārpus konfesijām - 35% luterisms - 24% katolisms - 18% pareizticība - 15% | ||
| Neatkarība | No Krievijas, 1918. gada 18. novembris | ||
| Valūta | Lats / LVL | ||
| Laika zona | UTC +2 | ||
| Valsts himna | Dievs, svētī Latviju | ||
| Interneta domēns | .LV | ||
| Starptautiskais tālsarunu kods | +371 | ||
13. gadsimtā Latviju iekaroja Livonijas ordenis un kontrolēja to līdz 16. gadsimtam. Vēlāk pār Latviju valdīja Polija-Lietuva un Zviedrija, bet 18. gadsimtā to iekaroja Krievija. Pēc Krievijas novājināšanās 1. pasaules karā un revolūcijā, 1918. gada 18. novembrī Latvija pasludināja neatkarību. Pēc 1934. gada apvērsuma Latvija kļuva par autoritāru valsti. 1940. gada 17. jūnijā, saskaņā ar Molotova-Rībentropa paktu, Latvija tika iekļauta Padomju Savienības ietekmes sfērā un tika iekļauta PSRS.
Atskaitot īsu vācu okupācijas periodu 2. pasaules kara laikā, Latvija palika Padomju Savienības sastāvā līdz Padomju komunisma reformas sekmēja Latvijas neatkarības kustību un valsts atguva neatkarību 1991. gada 21. augustā. Kopš tā laika Latvija ir atjaunojusi saiknes ar Rietumiem un 2004. gadā kļuva par NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti.
100 deputātus lielo Latvijas parlamentu - Saeimu ievēl tiešās proporcionālās vēlēšanās reizi četros gados. Prezidentu ievēl Saeima atsevišķās vēlēšanās arī reizi četros gados. Prezidents izvēlas premjerministru (Ministru prezidentu), kuru, kopā ar viņa kabinetu apstiprina Saeima.
2003. gada 20. septembra referendumā 66,9% Latvijas pilsoņu nobalsoja par valsts dalību Eiropas Savienībā. Latvija kļuva par ES dalībvalsti 2004. gada 1. maijā. Latvija ir NATO dalībvalsts kopš 2004. gada 29. marta.
Reljefs: Latvija ir tipiska līdzenumu valsts. Atrodas lielā Austrumeiropas līdzenuma rietumos, pie Baltijas jūras. Augstākais punkts - Gaiziņkalns - 311,6m v.j.l. Galvenās augstienes : Vidzemes augstiene, Alūksnes augstiene, Latgales augstiene, Augšzemes augstiene, Rietumkursas augstiene, Austrumkursas augstiene, Ziemeļkursas augstiene. Zemienes - Piejūras zemiene, Kursas zemiene, Viduslatvijas zemiene, Tālavas zemiene, Veļikajas zemiene un Austrumlatvijas zemiene.
Hidrogrāfija: Pateicoties Rīgas jūras līcim, kas gandrīz pāršķeļ Latvijas teritoriju divās daļās, tai ir ievērojama Baltijas jūras piekrastes līnija. Biezs upju tīkls, kuras ietilpst Baltijas jūras baseinā. Lielākās upes - Daugava, Lielupe, Venta, Aiviekste, Gauja. Daudz ezeru (2256 ezeri kas lielāki par 1 ha). Lielākie - Lubāns, Rāznas ezers, Engures ezers. Purvi klāj 6% teritorijas. Lielākais - Teiču purvs (19587 ha).
Klimats: Mērenais klimats. Klimatu ietekmē Atlantijas okeāna un Eirāzijas mijiedarbība, tāpēc laika apstākļi visai nepastāvīgi un grūti prognozējami. Karstākie mēneši - jūlijs, augusts (vid. temp. 16 līdz 18°C ), vēsākais - janvāris (vid. temp. -2 līdz -6°C ). Sniega sega no decembra līdz janvārim. Veģetācijas periods 175 - 195 dienas. Izšķir četrus gadalaikus - ziemu, pavasari, vasaru un rudeni. Nokrišņi - piekrastē - 800 mm.
Veģetācija: Velēnu podzolētās augsnes. Skujkoku un jauktie meži. Pašlaik apm. 35% no teritorijas. Izplatītākie koki - priede (51%), bērzs (24%), egle (17%). Dažviet purvu veģetācija.
Dzīvnieki:zaķi, stirnas, aļņi, mežacūkas, staltbrieži, lapsas. Bagātīga putnu un zivju valsts.
Skat. pilnu sarakstu.
Baltijas valstis | Latvija | Republikas
Letland | Letonia | Latvia | لاتفيا | Letonia | Latvėjė | Латвія | Латвия | Latvia | Latvija | Letònia | Lettonia | Lotyšsko | Латви | Latfia | Letland | Lettland | Λεττονία | Latvia | Latvio | Letonia | Läti | Letonia | لاتویا | Latvia | Läti | Lettonie | Letlân | An Laitvia | Letonia - Latvijas | לטביה | लातविया | Letonija | Letoni | Lettország | Latvia | Latvia | Latvia | Lettland | Lettonia | ラトビア | ლატვია | 라트비아 | Letonya | Latvi | Lettonia | Lettland | Letland | Latvija | Летонија | Летония | Latvia | Lettland | Letlaand | Letland | Latvia | Latvia | Lettonnie | Letònia | Латви | Łotwa | Letónia | Latviya | Letonia | Letonia | Латвия | Latvia | Latvia | Látvia | Letonija | Latvia | Lotyšsko | Latvija | Letonia | Летонија | Lettland | ประเทศลัตเวีย | Latvia | Letonya | Latvia | لاتۋىيە | Латвія | Latvia | Latviyän | לעטלאנד | 拉脫維亞 | Latvia