article

Jūras žagata (Haematopus ostralegus) ir Haematopodidae dzimtas bridējputns. Jūras žagata ir gājputns. Tā ziemo Ziemeļāfrikā, Dienvidāzijā un lielākajā Eiropas dienvidu daļā. Īrijā, Lielbritānijā un Eiropas piekrastē iepretim Britu salām tā uzturas cauru gadu. Neskaitot vairošanās un ligzdošanas laiku, tā ir izteikts bara putns.

Jūras žagata
Haematopus ostralegus
Aizsardzības statuss : }
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaTārtiņveidīgie (Charadriiformes)
DzimtaJūrasžagatu dzimta >Jūrasžagatu (Haematopodidae)
Ģints(Haematopus)
SugaJūras žagata (Haematopus ostralegus)
Dzīvo
}
Biotops
}
Pārtika
}

Jūras žagatas izskats un raksturīgās pazīmes

Savu nosaukumu tā, visticamāk aizguvusi no žagatas tai līdzīgo krāsu dēļ. Jūras žagata ir liela, pamanāma un skaļa. Tai ir melnbalts apspalvojums, sarkanas acis, garš un spēcīgs oranži-sarkans knābis, ko tā izmanto gliemju un molusku pāršķelšanai vai zemes tārpu meklēšanai, un brišanai piemēroti garas, sārtas kājas.

Knābju forma variē. Jūras žagata ar platu knābi lietos to, lai piekļūtu gliemim, sadragājot vai atplēšot vaļā tā čaulu, bet žagata ar spicu knābi spēs viegli izrušināt no zemes dažādus tārpus un kukaiņus.

Sava melnbaltā apspalvojuma (melno muguru un galvu ar baltajiem spārnu galiem, asti un pavēderi) dēļ jūras žagatu lidojumā nav iespējams sajaukt ar citiem putniem. Jauns putns gan ir brūnganāks, un tam ir balta apkaklīte un pamanāmi blāvāks knābis. Jūras žagatas spalgais, skaļais kliedziens ir tik pat uzkrītošs un atpazīstams, kā tās izskats.

Ligzdošanas vietas

Jūras žagata savu ligzdu veidos uz kailiem akmeņiem un oļiem jūras piekrastē vai grantainas salas iekšienē. Katrā ligzdošanas reizē jūras žagatas mātīte izdēs 2 līdz 4 oliņas.

Latvijā gar upēm un liedagiem katru gadu ligzdo aptuveni 50-80 pāri. 2005. gada maijā viens jūras žagatu pāris piepulcējās lielo ķīru un zīriņu baram un apmetās ligzdošanai uz Preses nama jumta Rīgā, Daugavas kreisajā krastā, kur izperēja un izaudzināja 2 mazus putnēnus.



Putna nozīme ekosistēmas pētīšanā

Jūras žagatu izskats un izturēšanās ir ļoti viegli identificējami. Pēc šo putnu skaita, uzturēšanās un uzvedības var izdarīt nozīmīgus secinājumus par attiecīgā reģiona vides veselības stāvokli. Piemēram, ilgstoši pētīta putnu uzvedība barības meklējumos tiek Ziemeļvācijā, Nīderlandē un Ziemeļrietumanglijā.

Jūras žagata kā nacionālais putns

Jūras žagata ir Farēru salu nacionālais putns.



Ārējās saites


Putni

Стридояд | Morbig | Ústřičník velký | Pioden y Môr | Strandskade | Austernfischer | Eurasian Oystercatcher | Meriharakka | Tjaldur | Huîtrier pie | Strânljip | ミヤコドリ | 검은머리물떼새 | Jūrinė šarka | Scholekster | Tjeld | Ostrygojad | Strandskata

 

This article is licensed under the GNU Free Documentation License. It uses material from the "Jūras žagata".

Home Pageartsbusinesscomputersgameshealthhospitalshomekids & teensnewsphysiciansrecreationreferenceregionalscienceshoppingsocietysportsworld