Eiropas Savienība

**Eiropas Savienība**

Moto: In varietate concordia
(latīņu: Vienotība atšķirībās) Himna: Oda priekam Oficiālās valodas Skat. ES valodas Padomes prezidents Volfgangs Šisels (Austrija) Komisijas prezidents Žans Manuels Durao Barozo Parlamenta prezidents Žozefs Borels Platība
- Kopējā 7. vieta
3,976,372 km² Iedzīvotāju skaits
- Kopējais (2004)
- Blīvums 3. vieta
454,900,000 (ES-25)
116.4 cilvēki/km² IKP (PPS) (2004)
- Kopējais Per capita [http://europa.eu.int/comm/eurostat/newcronos/suite/retrieve/en/theme2/aggs/aggs_gdp/a_gdp_c?OutputDir=EJOutputDir_3896&clientsessionid=CB293B91684B7676B49D266C5283AEBF.extraction-anonymous-worker-1&OutputFile=a_gdp_c.htm&OutputMode=U&OutputMime=text%252Fhtml& 2. vieta
€10,202,336,800,000
€22,300 Izveidošanās
Kā EEK
- Parakstīts
- Stājies spēkā

Kā ES
- Parakstīts
- Stājies spēkā

Romas līgums
- 1957. gada 25. marts
- 1958. gada 11. janvāris

Māstrihtas līgums
- 1992. gada 7. februāris
- 1993. gada 11. novembris Valūtas Eiro (EUR jeb €) Laika zona UTC 0 to +2 Augšējā līmeņa domēns .eu (no 2005. gada); tiek lietots otrā līmeņa .eu.int Tālsarunu kodi +3 (projekts) Skat. citus oficiālos nosaukumus
Dalībvalstīm var būt citas oficiālās valodas
Līdz 2007. gada 1. janvārim
ja skaita kā vienu vienību
Lieto Eirozonas dalībvalstis un ES institūcijas
Vasaras laikā +1 līdz +3; Franču aizjūras departamentus UTC -4 līdz +4
Katrai dalībvalstij ir savs tālsarunu kods, zonās 3 un 4

Eiropas Savienība jeb ES ir starptautiska organizācija, kas apvieno Eiropas valstis, tā darbojas saskaņā ar Māstrihtas līgumu. Tā ir līdz šim pasaules vēsturē varenākā starptautiskā organizācija, kas dažos aspektos atgādina federāciju. Daži politologi uzskata, ka to vispār nevar uzskatīt par starptautisku organizāciju, tā drīzāk esot sui generis vienība. Šobrīd svarīgākie ar Eiropas Savienību saistītie jautājumi ir tās paplašināšanās, Eiropas konstitūcijas izstrādāšana un ES valūtas eiro nostiprināšanās.

Sākotnējā ideja, dibinot organizāciju, kas tagad ir kļuvusi par Eiropas Savienību, bija Eiropas pārveidošana pēc 2. pasaules kara notikumiem un līdzīgu notikumu atkārtošanās novēršana, iesaistot Vāciju tirdzniecībā tik cieši, lai tā vēlāk iespējamas varas maiņas gadījumā nespētu pavērsties pret pārējām Eiropas valstīm. Sākotnēji tā bija tirdzniecības ūnija, vēlāk pārauga par Eiropas Kopienu, un tad par Eiropas Savienību, apvienojot paralēli ekonomiskajām arī politiskās intereses.

Eiropas Savienības dalībvalstis

1950. gads. Dibinātājvalstis

1973. gads

1981. gads

Grieķija

1986. gads

1995. gads

2004. gads

Eiropas Savienības dati

Eiropas Savienības kopplatība ir 3 235 000 kvadrātkilometri. Ja tā būtu valsts, tā būtu 8. lielākā valsts pasaulē. 2001. gada oktobrī Eiropas Savienībā dzīvoja apmēram 379 miljoni iedzīvotāju.

Eiropas Savienība kā vienība ir otrā nozīmīgākā pasaules ekonomika ar kopproduktu 8 triljoni EUR (1999), lielāka ekonomika ir vienīgi Amerikas Savienotajās Valstīs, kur kopprodukts 1999. gadā bija 8.7 triljoni EUR. Tiek uzskatīts, ka, pievienojoties jaunajām dalībvalstīm, kopējie ekonomikas attīstības tempi palielināsies un pieaugs Eiropas Savienības nozīme pasaules ekonomikā.

Pēc pilsoņu skaita Eiropas Savienība ir 3. lielākā pasaulē pēc Ķīnas un Indijas.

Paplašināšanās

Eiropas Komisija 2002. gada 9. oktobrī rekomendēja uzņemšanai 10 no kandidātvalstīm, galīgo lēmumu paziņojot 2002. gada 13. decembrī Kopenhāgenā. Par to vēl nobalsoja Eiropas Parlaments 2003. gada 9. aprīlī. Šīs valstis ir

Igaunija (par - 67%)
Latvija (par - 67%)
Lietuva (par - 91%)
Polija (par - 77%)
Čehija (par - 77%)
Ungārija (par - 83%)
Slovākija (par - 92%)
Slovēnija (par - 90%)
Malta (par - 54%)
Kipra (parlamenta lēmums)

Ja kāda valsts nobalso pret pievienošanos, process turpinās bez tās. Ar pozitīvi nobalsojušajām līgums tiks parakstīts 2004. gada 1. maijā.

Bulgārija un Rumānija ir rekomendētas iestāšanai Eiropas Savienībā 2007. gadā. Turcijai, sakarā ar cilvēktiesību pārkāpumiem iestāšanās sarunu uzsākšana ir atlikta uz nenoteiktu laiku.

Eiropas politikas pamatnostādnes

Brīvā tirdzniecība starp dalībvalstīm
Kopīga muitas politika un nostāja starptautiskās tirdzniecības sarunās
Atteikšanās no robežkontroles starp dalībvalstīm
Brīvas iespējas Eiropas Savienības pilsoņiem dzīvot un strādāt jebkur Eiropas Savienībā
Tiesības balsot vietējās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās jebkurā no dalībvalstīm
Brīva finanšu kapitāla plūsma dalībvalstu starpā
Likumdošanas, tirdzniecības marku reģistrācijas un korporāciju likumdošanas saskaņošana
Vienota valūta eiro (izņemot Lielbritāniju, Zviedriju un Dāniju)
Vides aizsardzības politikas saskaņošana
Kopīga lauksaimniecības uz zvejniecības politika
Sadarbība kriminālistikas jomā un Šengenas informācijas sistēmā
Nākotnē ieviešama kopīga ārpolitika
Nākotnē ieviešama kopīga aizsardzības politika
Kopīga imigrācijas politika
Kopīga netiešo maksājumu un muitas nodokļu politika
Atbalsts atpalikušajiem reģioniem
Atbalsts Austrumeiropas kandidātvalstīm un citām pārejas valstīm

Ir jūtama tendence pāriet no atsevišķu valstu politiskās varas uz reģionu politisko varu.

Gourt Home::Gourt :: Eiropas Savienība

Eiropas Savienības dalībvalstis

Eiropas Savienības dati

Paplašināšanās

Eiropas politikas pamatnostādnes