Termins "cilvēktiesības" apzīmē ikvienam cilvēkam piemītošas visaptverošas tiesības, kas nav atkarīgas no jurisdikcijas vai lokalizējošiem faktoriem, piemēram, tautības. Šīs tiesības nevar piešķirt, ierobežot, apmainīt vai pārdot (piemēram, cilvēkam nav tiesību sevi pārdot verdzībā).

Filozofijā un politikā cilvēktiesību saturs ir strīdu objekts, savukārt jurisprudencē cilvēktiesības reglamentē Apvienoto Nāciju starptautiskie juridiskie dokumenti.

Lielāko daļu cilvēktiesību var ierobežot vai pat neievērot kara apstākļos (izņemot svarīgākās cilvēktiesības - tiesības uz dzīvību un brīvību no verdzības, tiesības tikt sodītam tikai pēc tiem likumiem, kas bijuši spēkā nozieguma izdarīšanas brīdī, tiesības netikt pakļautam spīdzināšanai).

Parasti cilvēktiesības iedala divās kategorijās: negatīvās cilvēktiesības ("tiesības būt brīvam no") un pozitīvās cilvēktiesības ("tiesības uz").

Cilvēktiesību kontekstā kontroversāls ir kultūras relatīvisma jautājums. Piemēram, var argumentēt: "Politiskā līdzdalība nav afrikāņu kultūras sastāvdaļa. Kādas jums tiesības sacīt, ka tai tādai būtu jābūt?" Līdzīgi var runāt arī par reliģiskām atšķirībām: "Mūsu reliģijā laulības vienmēr tikušas slēgtas saskaņā ar ģimeņu vienošanos; kāpēc lai mēs pārtrauktu šo praksi?"

Skat. arī

• Vārda brīvība
• Latvijas Cilvēktiesību komiteja

Ārējās saites

• Valsts Cilvēktiesību biroja mājas lapa
• Sadaļa "Cilvēktiesības" portālā politika.lv
• ANO Ģenerālās Asamblejas pasludinātās Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas teksts
• Cilvēktiesību dokumenti latviešu valodā LU Cilvēktiesību institūta mājaslapā
• Latvijas Cilvēktiesību centrs

Cilvēktiesības

حقوق الإنسان | Jîn-kôan | Lidská práva | Menneskerettighederne | Menschenrechte | Human rights | Derechos humanos | Droits de l'Homme | Hak Asasi Manusia | Mannréttindi | Diritti umani | זכויות האדם | Žmogaus teisės | Rechten van de Mens | 人権 | Menneskerettigheter | Prawa człowieka | Direitos humanos | Права человека | Ľudské práva | Luonnonoikeusteoria | De mänskliga rättigheterna | 人权