Operatīvā atmiņa (RAM) (Random Access Memory) ir datoru atmiņa, kurai procesors spēj piekļūt tieši, tas ir - izpildīt tur esošās programmas vai apstrādāt tur esošos datus. Procesors tieši spēj piekļūt tikai operatīvajai atmiņai un lasāmatmiņai, tāpēc pirms apstrādes vai izpildes citu veidu atmiņu saturs vispirms jāielādē operatīvajā atmiņā. Operatīvajai atmiņai parasti raksturīga labāka ātrdarbība nekā diskiem, taču tās saturs pēc elektrības atslēgšanas izdziest.

Dažreiz, attiecībā uz vecākām skaitļošanas sistēmām, lieto jēdzienu brīvpieejas atmiņa, kā pretstatu virknes pieejas atmiņai, jo tai ir iespējams piekļūt jebkādā secībā (virknes pieejas atmiņa būtu magnētiskā lenta, kur lai nolasītu datus, kas atrodas lentas otrā galā būtu vispirms jāpārtin visa lenta).

Datoros lietotā operatīvā atmiņa pamatā ir veidota no silīcija mikroshēmām. Ir divi galvenie atmiņas veidi:

• statiskā atmiņa (SRAM, static RAM)(informācija tiek saglabāta trigeros), tai ir mazāka ietilpība, lielākas izmaksas, bet labāka ātrdarbība, to lieto par CPU kešu (cache).
• dinamiskā atmiņa (DRAM, dynamic RAM)(informācija tiek saglabāta kondensatorā), tai ir lielāka ietilpība, jo lai saglabātu vienu bitu informācijas pietiek ar vienu tranzistoru (SRAM vajadzēja 6), tapēc tai ir mazākas izmaksas, taču tā ir lēnāka un tajai ir nepieciešamas speciāla atmiņas atjaunošana (refresh). DRAM lieto kā galveno datora atmiņu.

Datoru aparatūra | Datoru arhitektūra

ذاكرة الوصول العشوائي | RAM | RAM (Informàtica) | RAM | Ram | Random Access Memory | Random access memory | Memoria RAM | Keskusmuisti | Mémoire vive | RAM | זיכרון גישה אקראית | RAM | RAM | Memori akses acak | RAM | Random Access Memory | 램 | RAM | Random Access Memory | RAM | Pamięć o dostępie swobodnym | Memória RAM | RAM | Random access memory | Bralno pisalni pomnilnik | RAM | RAM | แรม | RAM | 随机存取记忆体