Šķidrums (vielas agregātstāvoklis) ir fluīds, kura tilpums ir patstāvīgs pie konstantas temperatūras un spiediena, un, kura formu parasti nosaka trauks, kurā tas ir iepildīts. Bez tam šķidrums rada spiedienu uz trauka sienām tāpat kā uz jebko tajā iegremdētu, šis spiediens tiek vērsts vienāds uz visām pusēm.

Ja šķidrums ir miera stāvoklī vienmērīgā gravitācijas laukā, spiedienu $p$ jebkurā punktā nosaka ar formulu $p=\backslash rho\; gh$, kur $\backslash rho$ ir šķidruma blīvums (pieņemts par konstantu) un $h$ ir šķidruma staba augstums. Jāievēro, ka šī formula spiedienu uz brīvas virsmas dod vienādu ar nulli, un tas ļauj izskaidrot virsmas sprieguma parādības. Šķidrumiem ir raksturīgas virsmas sprieguma un kapilaritātes parādības, tie parasti izplešas, kad tos karsē, un saraujas, kad atdzesē. Ķermeņiem, kurus iegremdē šķidrumā parādās peldamība. Šķidrumi to attiecīgajos vārīšanās punktos pārvēršās par gāzēm un kušanas punktos par cietām vielām. Veicot frakciju destilāciju, šķidrumus var atdalīt vienu no otra, jo tie izgaro katrs savā vārīšanās punktā. Kohēzija starp molekulām šķidrumā nav pietiekoša, lai novērstu iztvaikošanu no brīvās virsmas. Stikls normālās temperatūrās nav atdzesēts šķidrums, bet cieta viela.

Fizika